Sulas spiede un griezcjs

Atseviðíos birojos un uzòçmumos tiek izmantotas vai savâktas vielas, kas var bût obligâtas, lai radîtu sprâdzienbîstamu vidi ar gaisu. Jo îpaði tâs bûs vielas, piemçram, gâzes, ðíidrumi un cietas vielas ar augstu smalkuma pakâpi, piemçram, ogïu putekïi, koksnes putekïi utt.

Ðâdos apstâkïos darba devçjiem ir jânovçrtç sprâdziena risks un jânovçrtç eksplozijas risks. Jo îpaði jânorâda dzîvokïi un vietas, kur ir vislielâkais sprâdzienbîstamîbas risks. Sprâdzienbîstamas zonas jânorâda arî âra zonâs un vietâs. Un jûs vçlaties no darba devçjiem sagatavot grafisko dokumentâciju, kas regulçs un norâda arî faktorus, kas var izraisît aizdegðanos.

Sprâdzienbîstamîbas novçrtçjums jâveic, pamatojoties uz Ekonomikas ministra 2010. gada 8. jûlija rîkojuma prasîbâm attiecîbâ uz minimâlajâm prasîbâm attiecîbâ uz uzticîbu un profesionâlo higiçnu, kas saistîts ar sprâdzienbîstamas darba vides iespçjâm (Journal of Laws 2010 Nr. 138. 931.

Kâ daïu no sprâdzienbîstamîbas novçrtçjuma tiek òemti objekta raksturlielumi. To nosaka tâ virsma, stâvu skaits, telpas, tehnoloìiskâs lînijas utt. Tiek analizçti faktori, kas var tikt veikti, lai radîtu ugunsgrçku vai sprâdzienu. Tiek izstrâdâtas metodes un sistçmas, lai bûtu iespçjams samazinât un novçrst ugunsgrçku un âtrus riskus. Tajâ uzskaitîts, kas ir degoðu vielu grupa, ko var redzçt iespçjamâ sprâdziena avots. Mûsdienîgi risinâjumi ir izvietoti, lai samazinâtu sprâdziena risku.